MaKo
Draugi 
25.-Sep-2020 09:19 pm
nenormāls nogurums, šodien likās, ka ģībšu uz ielas no karstuma, tāda jūlija spiedošā sajūta.
nopirku tirgū pēdējās gladiolas, tomēr ir rudens.
25.-Sep-2020 09:11 pm
varbūt Ruso?
25.-Sep-2020 08:52 pm
Ja Tev būtu gadā viena diena vienam pašam - ne dzīvesbiedra blakus, ne bērnu, ne vešanas uz skolu/dārziņu, nedz darba, nedz atskaišu par padarīto, nedz vecāku sapulču, nedz Zoom sesiju - kāda būtu Tava izvēle, kā pavadīt šo dienu - šo laiku, ko iespējams veltīt tikai pašam sev?
25.-Sep-2020 07:37 pm - This year it's a must
Sapotējos pret gripu.
25.-Sep-2020 07:04 pm
Eižens uzstājīgi vaktē pie šūpolēm, kad meitenes palaidīs. Meitenes šūpojas un kazuāli sarunājas par to, kā ienīst puišus.

- es ienīstu savu brālēnu
- kā es ienīstu savu brālēnu!!

25.-Sep-2020 05:25 pm
visa nedēļa pagāja saulē - rīts dārzā, ritenis, smiltis, ūdens, smiltis, ritenis, šodien apmetu lielo loku gar zirgiem, brūna un laimīga. miegam laika sanāk vismazāk, pat saulē guļot nevaru iemigt, jāskatās uz zilām zilām debesīm vai zilu zilu ūdeni. jūlijs piedots.
25.-Sep-2020 04:06 pm
...un tad es aizgāju un nopirku kleitu, tādu kas silti un zīdaini piekļaujas ādai. Kleita ir tieši tas, ko es šobrīd nedrīkstētu iekārot un atļauties, arī lētu aizpērnās sezonas nē.
Lēni, gandrīz piecas stundas, gatavināju tomātus pusdienām.
Blenzu sienā un skicēju peļu klijānu. Ja pietiks spēka izlikšu nākam mēness Rozentāla muzejā komplektā ar zvirbuļu dzimtu. Viegli banāli.

Baložiem pajumtē jauns metiens, pēc balsīm spriežot, varētu būt trīs sīkaļas, kaut čaumalu atradu tikai vienu. Jezga pamatīga.
25.-Sep-2020 03:11 pm - Kādam ir čomi Šauļos?
Vajag!
25.-Sep-2020 02:32 pm
Es ar pieteicos uz pieaugušo tālākizglītību sev allaž prioritārā jomā.
25.-Sep-2020 01:27 pm
viena mana puse ir ieskrējusies, grib rakstīt un jau sen draud pārsniegt noteikto zīmju skaitu, bet otra raujas prom - grib klenderēt pa parku, peldēt, jau domās ar bērniem baro pīlītes un pērk bezjēdzīgus sūdus taigerā.
25.-Sep-2020 12:40 pm - HELP needed: он понимает что он нефтяник, но он не понимает где он нефтяник
Reiz ~2002. gadā man bija pāris videokasetes ar krievu komiķu / humoristu ierakstiem, nu tas nozīmē to, ka viņi bija bijuši samērā slaveni '90-'00 periodā.

Tātad, nezinkāpēc liekas ka tas varētu būt bijis Žvaņeckis or smth, un viņam bija izcils gabals par Maskavas biznesmeni, kurš dodas biznesa tripā uz Tjumeņu pie neftjaņņikiem. Sekoja ~20min. garš zelts, kura atslēgas frāze bija "он понимает что он нефтяник, но он не понимает где он нефтяник", kad pamostas pēc 5 dienu kodiena kautkādā Tjumeņas pirtī.

Wild shot, bet vai jūs nezināt, kā to varētu atrast kaut kādās rutubēs vai cots senos krievu video prikolos? Neesiet bēdīg, ja šis izklausās pēc murgaina mission impossible :)
Problēma ir tajā, ka es pat nezinu droši, kurš no senajiem krievu humoristiem tas īsti bija..

PALDIES!
25.-Sep-2020 03:20 pm
2009. gadā ar kolēģi izlasījām Murakami "Dance, dance, dance".
Tas ir diezgan drēgns stāsts par kādu viesnīcu Sapporo ar grafisku pašas viesnīcas un tās apkārtnes aprakstu. Notikumi varētu būt apmēram astoņdesmitajos gados, burbuļa laikos un Japāna kopš tā brīža neko daudz mainījusies nav, tāpēc izdomājām, ka aizbrauksim uz Sapporo meklēt to vietu.
Nebija jau grūti, apraksts bija tik smalks un ar tādām detaļām kā liels parks, bet parku pilsētā nevar būt ļoti daudz.

Izlidojām no Tokijas piektdien, lai svētdien vakarā varētu tikt atpakaļ Tokijā.
Lidojums un vispāri tie laiki bija ar visai smagnēju pēcgaršu. Salarīmaņu sejās varēja redzēt rūpes par darbavietām, kuras pasaules krīzes dēļ bija apdraudētas, lielais TV ekrāns lidmašīnā rādīja sižetus par Brazīlijas japāņiem, kurus izsūtīja projām uz Brazīliju bez tiesībām jebkad atgriezties, pustrekno gadu eiforija bija beigusies. Turklāt bija ziema, bet ziema Tokijā ir skumjas vairojošs laikmets.

Sapporo bija sniega vētra. Lidmašīna vismaz stundu riņķoja virs Hokkaido gaidīdama skrejceļa tīrīšanu. Nolaižoties bija jau tumšs, tāpēc iebraucām viesnīcā, aizgājām paēst vietējos krabjus un gulēt.
Nākamo dienu pavadījām sirojot pa Sapporo, ap katru parku. Mūsu iztēlē vajadzīgais parks bija samērā neliels, bet viesnīca tāda tipiska pilsētas ēka: deviņos stāvos un bez īpašām pazīmēm. Divas lietas Murakami stāstā mums nedeva mieru: pirmā bija tāda, ka viesnīcai bija kādas ārzemju firmas vārds. Otrā bija tāda, ka viesnīcai priekšā būtu jābūt palielai auto piebrauktuvei, tāpēc, iespējams, ka viesnīca nemaz tik maza nav.
Un jau tikai vakara pusē, ar slapjām kājām, nosalušiem pirkstiem un ausīm, izdomājām iečekot Nakadžimas parku, kurš bija tepat degungalā, pilnīgi neienāca prātā ka tas varētu būt viņš. Parks ir liels. Un arī zilonis istabā: Novotel viesnīcas debesskrāpis bija tur, kur tam būt jābūt Murakami stāstā. Viesnīcas priekšā joprojām bija palikusi astoņdesmito gadu kafejnīca, par kuru dažreiz bija runa, bet jau nedarbojās.
Pašai viesnīcai nebija tās draudošās atmosfēras, kura bija grāmatā. Tā bija vienkārši viesnīca. Mazliet paliela, ar mājīgu, negaidīti mazu vestibilu. Ienācām iekšā palūkoties, saņēmām jautājumu vai nākam no Murakami. Dīvains jautājums, bet, izskatās, neesam vienīgie kuri brauc uz Sapporo, siro un atrod to viesnīcu. Tā tik tiešām izskatījās pēc Murakami grāmatas viesnīcas, tiesa, aitas cilvēka eksistenci atestēt nevarēju.

Dienas atlikumu pavadījām tiekoties ar divām interneta paziņām, kuras mums izrādīja Susukino iekšas, pavadījām kopā arī nākamo rītu, pēc tam aizbraukdami uz Otaru pusi pasēdēt karstajos avotos. Tokijā gaisā varēja just to slideno uztraukumu par krīzi, finanšu tirgiem, banķieru dumjumu un to visu. Sapporo bija pavisam cita pasaule. Tas bija tāds kā Sibīrijas turpinājums, ar saviem likumiem un tik spēcīgu personību, ka Tokijas uztraukumi tam bija sveši.
25.-Sep-2020 09:50 am
šobrīd aktuāls jēdziens ir 'būvkultūra', tā ir apbūvēta kultūra, kura itkā ietver gan arhitektu, gan cementa maisu, gan celtnieka aliņu. ideja nav slikta, tā ir par identitātes meklējumiem.

vienīgi atkal elitārisms. 75% latvieši dzīvo zem 500eiro mēnesī. un uz viņiem neattiecas nekas, viņi ir 'neredzami', viņi ir apkaunojošas grēka pagales bez mopēda. arī būvkultūrā ne ar pušplēstu vārdu nav pieminētas dārzu mājiņas, pašrocīgās pārbūves, mazā, lētā būvniecība. ir atkal pilis, promenādes, krutie sāls melnie, superceltnes ect. un kas raksturīgi - visas šīs būves ir dehumanizētas (izņemot lielveikalu, jo tur var iet arī tas 500eiro cilvēciņš).
25.-Sep-2020 09:46 am
mani vienmēr mulsina gadalaiku pārejas un cilvēku apģērbs. dienas, kad dūnu jakas un šorti satiekas uz ielas. un šogad īpaši.
tieši kā, tieši kā var izdzīvot šīs gandrīz karstās dienas zābakos vai virsdrēbēs? vakar sēdēju kafejnīcas terasē, man cepināja muguru, blakus mierīgi meitene zeķubiksēs, puszābakos un vilnas mētelītī.
vai tiešām stils nosaka visu un cilvēki mēdz nesvīst?
25.-Sep-2020 09:24 am
dusmas-prieks
skumjas-miers
šūpojos
centrā ir tā nekustīgā ass, smaida un nesaka neko
love is patient, love is kind
25.-Sep-2020 09:22 am
Lieliskā tā diena, kura sākas ar peldēšanas treniņu.
24.-Sep-2020 11:46 pm - Photoshop for free
Sveiki, Cibiņi!

vēlējos vaicāt, vai kāds nevar padalīties ar padomu kā uzinstalēt Photoshopu uz MacBook par brīvu? Cik skatu iespējas caur Quora un Reddit, tā atduros pret pašu PhotoShop lapu, kur man prasa reģistrēšanos un ikmēneša nodevu. Gribēju saprast, vai ir kāds veids, kā šo apiet?

Paldies jau iepriekš!
24.-Sep-2020 11:04 pm
Iespējams, ka tas nemaz nav vanags, bet peļu klijāns.
Nu bet ne es pirmā, kas šitā kļūdās. Azoru salas šādas kļūdas dēļ esot pie vārda tikušas.
24.-Sep-2020 10:56 pm - Pastkarte no Latvijas
"And then it all came together for me – why Latvia hasn’t succumbed to the hysteria and inanities that Britain has. The ordinary Latvian has little time for state propaganda. They had enough of being told what to do in the Soviet era and they know that political masters are prone to filling them with nonsense. Yes, the regulations are there – the art gallery I visited was not short of OTT instructions on how many people should be in a room or which way you should walk along a corridor – but the visitors often ignored them and staff didn’t intervene. Between 1940 and 1990 the Latvian people were either under the heel of the Nazis or the Soviets. Like so much of Eastern Europe, Latvia has had a taste of totalitarianism in recent memory and the people don’t want to go back to it. They also have no time for identity politics or any other dumb trivialities – there are no debates about gender neutral loos here.

For now I’ve escaped the psycho-circus that is the UK. I’m dreading returning to our anxious, masked, misinformed, divided, cowed nation. How I wish we were more Latvian. It is a country which is so much more at ease with itself than we are, in so many ways."


24.-Sep-2020 07:33 pm - Nu gan murgo
šite

https://www.tvnet.lv/7069472/izglitibas-limenis-vairs-nebus-izskirosais-faktors-darba-tirgu

emmm kas tad ir tās ``prasmes``? Nu acīmredzot kaut kas tāds ko iemācās. Nu tātad tas joprojām ir par izglītību.
24.-Sep-2020 05:17 pm
Esmu dzirdējis ka par "morāli robustu" saukt tādu viedokli vai rīcību, kas ir pareiza ne tikai viena skatpunkta, bet izejot no plaša vērtību un uzskatu spektra. Kaut kad pasen par šo jau rakstīju blogā. Pašreizējā laikā, kad daudzi strādā pie tā, lai sabiedrību sadalītu naidīgās grupās un sarīdītu tās vienu pret otru, tāds skatījums ir īpaši svarīgs.

Man šobrīd ir divi piemēri tādai morālei, kas nav vispārpieņemta, bet ir robusta.

1) Atbalsts viendzimuma laulībām. Šeit tiek apvienotas tradicionālās vērtības (ģimene) ar individuālajām pašizpausmes vērtībām (cilvēktiesības).

2) Atbalsts dzīvnieku labturībai. Šeit drīzāk nav tā, ka sabiedrībā būtu kāds nopietns virziens pret dzīvnieku labturību vispār, atšķiras tikai labturības līmenis, kas tiek uzskatīts par pieņemamu. Bet faktiski šobrīd daudz kur netiek izpildīts pat jebkāds minimālais līmenis. Tādi plāni kā "paradise engineering" un plēsīgo dzīvnieku problēmas risināšana savukārt atkal ir kaut kur maksimuma līmenī, par ko reti kāds šobrīd domā.

Var minēt klimata pārmaiņas kā pretpiemēru - skaidrs, ka kaut ko vajag darīt, bet piedāvātās rīcības atšķiras atkarībā no vērtībām tā, ko kurš vēlās sasniegt (ārpus kaut kādām "awareness raising" darbībām, kuras demokrātijā ir vajadzīgas neatkarīgi no tālākā plāna.)
24.-Sep-2020 03:37 pm
Laikraksts "Expressen" empātiski raksta par noziedzniekiem, kuri 8 stundas spīdzināja, varoja un pēc tam mēģināja aprakt dzīvus divus sešpadsmitgadīgus zviedru puikas. 21 gadu vecais irānis (izcelsmi laikraksts, protams nemin) esot bezdarbnieks un sapņojot atvērt restorānu. "Viņš stāsta par dzīvi cietumā: viņš domā, ka tā ir garlaicīga, bet, pēc psihiatra domām, viņš "pašreizējā situācijā nejūt nekādu satraukumu"". 18 gadīgajam tunisietim esot ADHD diagnoze un gadīšanās sliktā kompānijā. Humānā zviedru tautas daļa sociālo tīklu komentāros izsaka pateicību par iejūtīgo skaidrojumu.
Laikraksts diemžēl ir neiekļaujošs un diskriminējošs pret dažādām profesijām, jo, spriežot pēc iepriekš veikto noziegumu sarakata, bezdarbnieks ir bijis pat ļoti nodarbināts.
24.-Sep-2020 03:37 pm
Ļoti vajag Kārļa Vērdiņa dzejoli no krājuma "Pieaugušie", kas skan Sigmas dziesmā "Cik nemanāmi".
24.-Sep-2020 02:26 pm
"“post-industrial society” is not real. it’s just what happens when an empire outsources it’s critical systems. our jobs didn’t magically sublimate into Knowledge Work—they just left. our institutions didn’t progress into the utopian Information Econonmy—they’re just gone."
24.-Sep-2020 12:25 pm
un vēl šis. tas bija puķes zariņš, kuru pirms kāda mēneša pacēlu no asfalta. man viņa palika žēl, ka tas tur tāds mētājas - istabas audziņš, droši vien pieradis tikt aprūpēts. iemetu viņu riteņa kastē, pēc tam ieliku mājā vāzē, un viņš sāka ar mani runāt. pēc pāris nedēļām viņš, pretim liecoties, izmeta pirmo lillā ziediņu un teica "paldies, paldies, virdžīnij, tu esi pati labākā un skaistākā". un es teicu: "nu labi, tu esi labs audziņš, es tevi iebāzīšu podiņā". man gan vēl nebija podiņa, bet es palūdzu, lai mamma atved sauju zemes. podiņu es vislaik nopirkt aizmirsu, bet audziņš tikmēr izlaida daudzas saknes, un katru dienu meta man pa jaunam ziediņam. līdz nopuva baziliks un atbrīvojās pods, kurā viņu ielikt. uzbēru zemi, aplēju, un viņš turpina man liekties pretī, berzties gar potīti un mirkšķināt ar violetu actiņu.
(fonā glezna, ko pacēlu no miskastes)

This page was loaded Sep 25. 2020, 9:27 pm GMT.