Es vispār nesaprotu šo pēdējā laikā sabangoto "atkarību" ārstēšanas tieksmi. Galu galā - mēs taču esam atkarīgi arī no citiem cilvēkiem, no gaisa, ko elpojam, no ūdens un maizes... Kāpēc atkarība no interneta tiek pielīdzināta atkarībai no heroīna?
Citi cilvēki ar ir kaitējoši fiziskajai un garīgajai veselībai. Tāpat kā naudas pelnīšana, ēšana un jebkura darbošanās. Dzīve vispār ir kaitīga - no tās mirst. Tas nav arguments. Bez tam - neredzu es Cibas iemītnieku vidū nevienu, kam Internets būtu garīgo un fizisko veselību sabeidzis.
Un ja nebūtu Interneta, viņš neatrastu citu iemeslu pašnāvībai? Nelaimīgu mīlestību, neveiksmi darbos, sliktu laiku, slimību kādu? Suicidālas personības ir visos laikos, un Internetam ar to nav sakara. Kāpēc neviens, noskatoties Romeo un Džuljetu, nebļauj par slikto atkarību no mīlestības, kas būtu jāārstē?
Es gan tev piekrītu. Tās atkarību meklēšanas ir dažiem ir kļuvušas par tādu hobiju, ka jāsāk domāt par jaunas diagnozes ieviešanas - atkarība no atkarību meklēšanas (un kritizēšanas, un ārstēšanas, utt).