| Siltajā laikā kukaiņi aktivizējušies. Dzīvesvieta tik tuvu dabai, ka attiecības man ar tiem īpašas. Diena sākas, izliekot skudrām speciālu barību, no kuras skudru kolonijai labi nebūs. Ziniet, tās mazās, faraonskudriņas. Nepatīkami, ja viņas saplānojušas, ka nu guļamistaba būs īstā vieta, kur savus hipodromus veidot. Skraida tā haotiski, ne tā kā lielās meža skudras - tās kustas mērķtiecīgi, kaut ko stiepj no punkta A uz B. Eju dušā - tur vannā divi zirnekļi, viens mana īkšķa izmērā, bet otrs mazāks. Lielāko ieslaucīju kartona kastē un palaidu pa durvīm dabā. Mazākais bija pārāk veikls, par ko arī samaksāja ar savu dzīvību dušas strūklās. |
Ne nu es arī samērā tuvu dabai it kā (Saulkrastu dāču rajons), bet man sliktākajā gadījumā pavasarī skudras no sienām izlien un šad tad uzkrīt uz rokas + garkājtētiņi regulāri siltajā laikā nedod mieru (odus un mušas nepieminu, jo tas tā kā pats par sevi).
Btw, ne visi anarchokukaiņi (posmkāji) zirnekļi nemaz nav milzeņi un netaisa tīklus. Ir arī tie, kas tikai rāpo pa sienām. Tiem nepievēršu uzmanību. Nekaitīgas būtnes.
Vot lielie, jā. No tiem baidos nedaudz.
Btw, tev sirseņi blakus nav mājojuši?