Ap pusdiviem viens klapē pie durvīm. Vainīgais atgriezies, izskatijās, ka ar mammu pie rokas, ij dikti atvainojās, un solijās vārtus atjaunot, lai tik es neceļot pretenzijas. Dzēris neizskatījās. Apsolīju būt labs, ja atjaunos vārtus. A Balta norādīja uz punktu, ka apdrošināšana neiekļauj nožogojumus, dārza baseinus un visu citu herņu, kas pagalmā. Ņus, gaidīsim, vai atjaunos. Ja ne - man ir viņa vārds un telefons.
Kā anekdotē - atgriežoties pie stāvvietā atstāta, nu jau saudauzīta auto, tā īpašnieks atrod zīmīti: - Lai gan visi apkārt stāvošie cilvēki domā, ka es tagad rakstu savu vārdu un uzvārdu, koordinātes un apdrošināšanas polises numuru, vienīgais, ko vēlējos Jums pateikt - Atvainojos!
Nu, pašlaik man ir viņa auto numurs (domājiet, ko publicējiet visādos forumos) :). Nesataisīs vārtus - pastāstīšu policijai un prasīšu no Octas atlīdzināt.
Man gan aizdomas, ka ja džeriks pārdomās, vienīgais labums no tel Nr ir, ka tad varēsi augu gadu ik vakaru šim piezvanīt, lai stāstītu savu sāpi. :) Tb figuški pēc nedēļas pierādīsi, ka šis tuvumā bijis. :(
Man ir policijas protokols - viņam - stipri sists auto ar plīsušu karteri. Un gan jau Latvijas Mazdu klubs, kur šis aktīvs darbinieks, novērtēs aprakstu ar bildēm un reportāžu ar mammu pie rokas :)