reizi vai divas mēnesī pirkām kasetes. tukšās. lielākā cieņā bija 90 min, nekā 60 min. tad nesām kaseti pie pāris draugiem, kuriem bija magnetafons ar diviem slotiem. viņi ierakstīja visādas dziesmas, sākot ar kelly family, beidzot ar mansonu. mīzām karstu. un krājām naudu nākamajām kasetēm.
~95-98 gads. primerno.
kasešu pārtīšana ar zīmuliu (zilibalti strīpotu pildspalvu) dažādu ķibeļu novēršanai, bija norma.
Atbildu bez komentāru lasīšanas - lai pārtītu kaseti turpu vai šurpu, bez pleijera baču sēdināšanas. :) (Ceru, ka tas nekādi neietekmēs manu mītisko divdesmitgadniece statusu)
Kā reiz ir liela varbūtība, ka es ieradīšos. Man vienmēr ir licies, ka es neietilpstu starp "īstajām" aicinātajām personām. Un rītvakar esmu brīva, vienīgais, nezinu, cikos tieši ieradīšos Rīgā, un, pirms dodos tautiņas, man jāiebrauc mājās.