Man allaž nāk prātā Upīša teksti par Sūnu ciemu.

Aptuvenais citāts ir tāds, ka galvenā Sūnu ciema nelaime bija gudri cilvēki. Un tur visi bija gudri, neviena paša muļķa. Kāpēc lai es dzītos uz mežu pa netīrītu sniegu, lai ragavas lūzt, zirgs klūp un purnu izdauza? Labāk lai kaimiņš pa priekšu, un es tad tā smuki, pa izbrauk'tu sliedīti...
Un tā paiet diena, lūrot pa logu un gaidot, kad tas otrs (muļķis) izkustēsies.