vajag gāzt monopolu, zvaigzni abc, tad ieguldīt naudu PR, pietuvināties kādai partijai, kas ir bik uz Tu ar jaunākajām tehnoloģijām un ir ar ambīcijām uz izglītības ministrijas posteni, sākt bik paskalot smadzenes, un viss notiktos. pirmajā gadā palaistu izmēģinājuma programmu uz kādām 3 rīgas skolām (1kl, 4kl, 11kl) un tāpāt kādās 5 lauku skolās. + palaistu ziņu tvnetā, delfos, ka, pie pareizas elektronisko grāmatu lasīšanas rīku lietošanas, sīkajiem neradīsies problēmas ar acīm utml veselības problēmas, ka tas ļautu ietaupīt aptuveni 1X,xxxx miljonus gadā + ietu vienlaidus solī visas skolas ar visiem mācību materiāliem, līdz ar to optimizējot izglītības procesu.

hmmm, moš iesākt biznesiņu? :P

SPOF. Agrāk skolnieciņš varēja pateikt, ka aizmirsis grāmatu mājās/skolā/pie drauga, tagad varēs vēl teikt, ka baterija nosēdās :) Un tas viss nevis ar vienu grāmatu, bet ar visām uzreiz.

Nu, rezerves baterijas un readerus skolas noliktavās gan var turēt.

Ehehehe. Gan jau, kad parādījās iespiestās grāmatas, bija ļauži, kas stāstīja -- nu, kas tas vispār ir, kaut kāda auksta mehānika, cilvēks harmoniski spēj attīstīties tikai tad, ja lasa grāmatas, kas rakstītas lēnām, ar roku.

Bet tur neko vairs nevar padarīt, maisam gals vaļā, un, lai kā arī cīnītos, necik daudz tur izmainīt vairs nevarēs. Skaidrs, ir grāmatu izdevēju bizness, kas visnotaļ cīnās pret. Bet tad ir arī elektronikas bizness, kas, atļaušos apgalvot, ir lielāks par grāmatu izdevēju biznesu. Arī mūzikas izdevēji vaidēja un brēca par MP3 un aipodiem. Neko, pabrēca un pārstāja -- pārāk lielu naudu ar tiem aipodiem var nopelnīt.

grāmatas izdod latviešu grāmatu izdevēji, elektroniskās gan jau nāksies iepirkt no viņ-pus-jūras-zemēm....

Paga. Elektroniskās grāmatas nav tas pats, kas viņu lasītāji. Elektroniskā grāmata ir fails, ko uzliek uz lasītāja, un es stipri šaubos, vai viņpusjūras zemes piegādās mums latviešu grāmatas.

Arguments drīzāk būtu -- grāmatas iespiež tepat uz vietas. Bet arvien biežāk vairs neiespiež, ved no Ķīnas. Tad kāda starpība?

ja no ķīnas, tad starpības nekādas. tiesa.

Tulkotājs vai autors dabon parasto honorāru no Izglītības ministrijas, bet izdevniecību principā nevajag. Korektors, maketētājs, redaktors saliek elektronisku grāmatas versiju - un visi laimīgi.

Arguments būtu arī, ka veselai grāmatniecības nozarei un drukātavām Latvijā ir darbs (un neved no Ķīnas, bet drukā, piemēram, uzņēmumā "Latgales Druka" Rēzeknē). Protams, kas gan tas par argumentu salīdzinājumā ar the wonders of tehnoloģiskais progress.

Kā raudāja akmeņkaļi, kad parādijās papiruss.
p.s. paskaties uz LV grāmatnīcās sastopamo izdevumu vākiem, kur tie iespiesti. Izbrīnīsies.

Kā kliedza Pasaules Valdnieks -- tornādõ nevar apturēt!!!

Bet, ja nopietni, šitas arguments "jā, bet vecās tehnoloģijas dod darbu cilvēkiem" ir pastāvējis gadu simtiem, ja ne tūkstošiem. Atceries, kā Harijs Tumans reiz stāstīja par kādu čibriku, kas pie kāda tur hellēņu valdnieka atnācis ar automātisko dārzu laistītāju un teicis -- voila, šitā manta izdara to, ko tev tagad dara simts cilvēki, un šis atbildējis -- un ko man tie simts cilvēki tad darīs?

Pareizā atbilde ir: pārkvalificēsies, un jaunās tehnoloģijas radīs pavisam jaunas darbavietas. Piemēram, ja nav jāņemas ar iespiešanu un grāmatu izvadāšanu pa veikaliem, grāmatas pašizmaksa jūtami krītas. Tātad vismaz Latvijā tam vajadzētu veicināt izdevējdarbību, nevis traucēt tai -- tad sāks atmaksāties arī tādas grāmatas, kas iepriekš nebūtu.

Jā, protams. Lielais jautājums LV apstākļos ir tehnoloģiju pieejamība.

Nav nekādu problēmu ar tehnoloģijām. Finansējums ir būtisks.

Un par mazo bērnu veselību -- vai traumatologiem nekas nav sakāms? Lūk, mūsu galvenais Valdis tak savulaik kala kaulus un skrūvēja mugurkaulus -- viņam tak vajadzētu būt skaidram, kādu iespaidu uz veselību atstāj tas, ka bērnam līdzi jāstaipa mugursoma ar smagām grāmatām.

Mjā, var redzēt - tavējie vēl skolā neiet :D
Ideja - viennozīmīgi ir super. Tiesa vairāk piemērojama pēc sākumskolas, sākot no klases piektās.
Sākumskolēni salauzīs ātrāk nekā atmaksāsies iekārta.

Nu, tā ir nianse. Taisam skolnieku versiju - ar alumīnija korpusu un organiskā stikla vāku uz displeja - tādu, lai var kaut naglas ar to aparātu iedzīt sienā.

Problēma nav tikai informācijas nesējā, bet arī, un varbūt galvenokārt, saturā.
Vēl neesmu pieredzējis, ka nopirktā grāmata noderētu arī pēc trim gadiem nākamajam skolā gājējam. Kāds te varbūt man aizrādīs, ka zinātne nestāv uz vietas. Jā, taču stipri šaubos vai šos jaunākos hi-tech sasniegumus iekļauj kādā skolas mācību programmā.
Un metodika! Kā, piemēram, var macīt vēsturi, liekot aizpildīt tukšās vietas (ierakstīt atsevišķus vārdus) priekšā uzrakstītam tekstam! Labākajā gadījumā tā var sagatavot kārtējo dalībnieku "Gribu būt miljonārs". Vispirms vajadzētu ar sūdainu mietu izdzenāt izglītības satura centru! Un visu pārējo pēc tam.

Pētījums: Latvijas skolēnu lasītprasme viena no zemākajām Eiropā

Rīga, 1.sept., NOZARE.LV. Latvijas skolēni ārpus skolas lasa ļoti maz un viņu attieksme pret lasīšanu ir slikta, Latvijas skolēni ierindojas pēdējā vietā no visām 45 pētījumā iekļautajām valstīm, tostarp arī Dienvidāfrikas republikas, liecina pētījuma "Progress in International Reading Literacy Study" dati.
Šie dati satrauc Latvijas grāmatizdevējus. "Šādi rezultāti liek domāt, ka bez nopietnām aktivitātēm lasītprasmes uzlabošanā Latvijas skolēnu lasītprasmes vidējie rādītāji turpinās kristies. Zema lasītprasme noteikti būs pamatā arī zemiem skolēnu sasniegumiem citos mācību priekšmetos," uzskata "Apgāda Zvaigzne ABC" valdes priekšsēdētāja Vija Kilbloka.
Tāpat viņa norāda, ka Latvijā skolām ir noteikts iepirkums 0,69 lati uz vienu skolēnu mācību grāmatu iegādei. Igaunijā uz vienu skolēnu tiek iepirkti mācību līdzekļi par 30 eiro (21,6 latiem), bet Lietuvā - par 20 eiro (14,30 latiem).
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību ar bērnu lasīšanu saistītajām problēmām, kā arī lai iepazīstinātu mazos lasītājus un viņu vecākus ar latviešu bērnu literatūras autoriem - rakstniekiem, dzejniekiem un grāmatu ilustratoriem - un viņu jaunākajiem darbiem, 11.septembrī "Apgāds Zvaigzne ABC" Latvijas Nacionālajā teātrī rīko Latvijas Nacionālo lasīšanas kongresu bērniem.
Kongresā ''Apgāds Zvaigzne ABC" uz nopietnu diskusiju par problēmām, kas saistītas ar bērnu lasīšanu, aicina Izglītības un zinātnes un Kultūras ministriju, Latvijas Grāmatnieku ģildes, Rīgas domes Kultūras pārvaldes, Latvijas Skolu bibliotekāru asociācijas, Lauku bibliotēku atbalsta biedrības un Latvijas bibliotēku pārstāvjus, bērnu literatūras izdevējus un autorus, kā arī žurnālistus un citus viedokļa līderus un lēmumu pieņēmējus.

Nu bet nomainīt failu readerī ir dažu sekunžu darbs.

+100 :)

Nujā, iesist ar readeri klasesbiedram kaut kā stulbi- pārāk viegls un dārgs priekš tāda pasākuma. :)

Nu a Tu lasi, a nav tā, ka acis vairāk nogurst? Es nekad neesmu mēģinājusi, ja vajag, lasu kaut ko no kompja, bet nu bišķi besī, pat nevaru pateikt, kas tieši, bet, ja mācību literatūra ir kompī, kaut kā kaitina.

Datora ekrāns nav tāds, kā readerī. Mūsdienu readeri nerefrešo ekrānu cik tur reizes sekundē, ka dators. Elektroniskā tinte utml.
Principā nav iemeslu, lai būtu kāda atšķirība no papīra grāmatu lasīšanas.

lai nu ko, bet lasīt grāmatu elektroniski nav iespējams. tā pat kā, ja jāuzraksta, ko vairāk par bulšitu cibā, bez papīra neiztikt.

Pārliecība uz personīgo pieredzi, kura ir patiesība pēdējā instancē, balstās?

es burkšķēju, izejot tikai un vienīgi no personiskās pieredzes.

Hei, nejauši uzdūros tavam youtube kanālam ar Bellacord platēm -- sasodīti interesanti.

Vai būtu interese kaut ko no tā nodigitalizēt uz lāzera plašu atskaņotāja? Tur cik zinu, var dabūt labāku skaņas kvalitāti kā digitalizējot no adatniekiem.

Man ir plauktā vēl desmit reizes vairāk par tām, kas jau apstrādātas. Tev ir pieejams lāzerplāšu atskaņotājs, kas ļauj ierakstīt datus digitāli?

ir šāds: http://lndb.wordpress.com/2009/01/07/audio-digitalizacija-lnb-i/

Opā, ļoti interesanti, jo manējais aparāts ir pilnīgs amatieru rīks.
Strādā LNB?
A kā notiek process? Plati nomazgājam, liekam iekšā - un iegūstam mp3? Vai waw? Vai process ir kaut kā automatizējams?

līdz galam īsti nē, vajadzīgs cilvēks tāpat.

tur otrajā daļā ir info par to kā notiek viss:

http://blogs.lnb.lv/2009/01/audio-digitalizacija-lnb-ii

principā iegūst bezzudumu WAVu, ko tad var konvertēt par FLAC vai ko vajag.

Aha, kruta. Tāpat var sarunāt pieeju plašu tīrāmajai ierīcei?
klau - mako.lv@gmail.com - uzmailo, kas un kā.

Ideja izgaisa nebūtībā?

mans teetuks jau pusgadu vai vairaak atpakalj par shito iedomaajaas un meegjinaaja mani paarliecinaat, lai ceertu augshaa ruupalinju.

Tur ir divas lietas vajadzīgas - labi gali Izglītības ministrijā un organisatoriskās prasmes.

tas tad, ja panjem uz masu. var jau arii saakt alternatiivi un kad process nostabilizejies, tad forseet izgliitiibas ministriju.

Kā - alternatīvi? Nopirkt autorus, lai saraksta grāmatas vienas skolas vajadzībām?
Vai pirātiski sakopēt un pavairot Zvaigzne ABC grāmatas?

saakt ar priekshmetu, kur nav vienas konkreetas Zvaigznes graamatas. nepaarzinu shodienas skolas repertuaaru, bet nu kaut kaadu veseliibas maaciibu vai eetiku. materiaalu izstraadat kopaa ar kaadu entuziastisku skolotaaju. protams ar visaam atsauceem un autortiesiibaam.

es savulaik straadaju taalmaaciibas centraa un mees taisiijam maaciibu CD.

easy...saakam readeru biznesu. Pat speciaali nav jaataisa tizli un trausli readeri - beerni uz skaitli 1 saskjaidiis lupataas pat dzelzsbetona readerus ar armeeta stikla ekraaniem. Jauni readeri, nauda griezhas, uraa.

Nuuuu, beidz. Bērniem pašlaik jau no pirmās klases mobilie kabatā - un kaut kā nesašķaida gluži.

ideja ir baigi feina. bet.. riideriem (iipashi tiem, kas ar el.tinti) - i viens truukums - dikti trausli tie tintes ekraani - ik paaris gadi 1 taads verkjis velk, peectam agri vai veelu to nejashi nogaazh vai uzmet ko virsuu un chau. beztam - ar el.tinti riideri (poketbuuki) tagad ir ar liidz 6coll diagonaali. a graamatai "diagonaale" parasti sanaak drusku lielaaka. un tas ir diezgan no svara. veel ir arii moments - bildes. el.tinte dod kaadus 8 melnbaltos tonjus. graamataa visai leeti var dabuut "kraasainos ieliktnjus". vot i domaa :)
bet ideja - pa pirmo. jaasaak domaat kaa shito dabuut gatavu.