Par cik vakar bija laiskā diena, šodien līdzsvaram vajadzēja būt čaklam. No rīta pamodāmies ap 11.00 - mani murmuļi bija nosnauduši ap vienpadsmit stundām - es gan kādas sešas - jo gulēt aizgāju ap puspieciem no rīta. Vispār - ideālais man režīms , lai justos labi. Kā jau pūcei.
Paniekojāmies, pabrokastojām ar suši paliekām, un ap diviem iztriecu šos abus no mājas ārā - sievasmātei dzimšanasdiena. Paldies dievam, man nav uz to jābūt, jo esam uz nažiem (kā jau kārtīgam znotam ar kārtīgu sievasmāti jābūt).
Vispirms veselības uzlabošanai izvilku velosipēdu un aizbraucu uz Rītabuļļiem un atpakaļ - kādi 6-7 km.
Tad ķēros pie mājas darbiem.

Vispirms pārlaidu bēdīgu skatu mājai.







Un tā tikai viena istaba. Bet tā lielākā. Noelsos un metos darbos - slaucīju putekļus, ar putekļsūcēju sūcu gultas, dīvānus, grīdas. Uzmazgāju grīdas ar nelielu attīrīta terpentīna piedevu - tas smaržo pēc priežu meža.... Ilgi, ilgi mazgāju traukus. Logus, durvis turēju vaļā, lai svaigs gaiss un caurvējš izvelk putekļus.
Lūk rezultāts:





Tad bija jādomā par pusdienām - maltā gaļa bija, tai tika pieliktas olas, pienā izmērcēta baltmaize, sagriezts sīpols un dažas ķiploka daiviņas, pipari un sāls. Samīcīju mīklu - kotletes būs.
Sāku cept.


Un tad beidzās gāze balonā. Nolāpīc... Iekurināju veco malkas krāsni un turpināju cept uz tās.


Sacepis kotletes, sapriecājos, ka cepeškrāsns sasilusi, nomizoju kartupeļus, apmērcēju tos kausētā sviestā, uzkaisīju sāli un ķimenes, un iešāvu plītī lai cepas.



Tad tiem izveidojas smuka, brūna garoziņa, ņammmm...

Tagad sēžu un gaidu savus murmuļus, un domāju - vai es neesmu ideāla mājasmāte? Kotletes lai... Tikai mineta trūkst ;)