Nupat uz Kr.Barona ielas pie Benjamiņu nama redzēju leijerkastnieku. Pirmo reizi Rīgā. Stāvēja pie viesnīcas durvīm, cēls kā šveicars (pat tērps bija kaut kāds īpašs, teatrāls...) Leijerkaste zeltīta bez maz vai. Smuki.
Nabadziņš... apdomā, auksts, drēgns vējš, a šis tik drillē vienu un to pašu. Lai gan, no otras puses, eksotiskā paskata dēļ peļņa tomērt arī ir, iespējams, pieklājīga.