Nē, bērnam ir jāiemāca, ka bez datora uz pasaules ir arī citas lietas - grāmatas, spēles un dzīvi cilvēki.

Piekrītu. Kad nebija izdomāti datori, tad bērni to vien darīja kā kāvās, dūrās un dzēra? viņi spēlējās, runājās, makšķerēja un lasīja...

Nu, bet viņi arī tagad to dara.
Un jā - kāvās :) Un dzēra (no zināma vecuma).

Dators no dzeršanas neattur.

Neattur.

Lūk. Un tam nav nekāda sakara ar datorlietām. :) Nebūs datora, bet vienalga neviens neiemācīs neko par grāmatām, spēlēm (pag, ar ko datorspēle atšķiras no citām spēlēm radikāli?Ja runājam par visādiem Monopoiliem, dambreti, šahu, Katanas Iekarotājiem utt) un dzīviem cilvēkiem - tad tukšumu aizņems manis uzskaitītās lietas. Būs labāk?

tev nešķiet, ka spēlēt cīniņus datorā un pašam trenēties džudo zālē tomēr ir divas ļoti atšķirīgas lietas?

Nu, spēlējot cīniņus datorā, nevar iedzīvoties izmežģījumos, zilumos un smadzeņu satricinājumos - kas ir džudoistu un bokseru patstāvīgie pavadoņi :)

ojā - cīnoties datorā var uzaudzēt un saglabāt brīnišķīgu resnu pakaļu, sarkanas acis un milzīgu vēderu. Un pēc tam elst un pūst, ja jākāpj piektajā stāvā bez lifta. Toties pirkstu muskulatūra labi trenēta!

Par vēderu - tas jā :)))))))) Bet man ir velosipēds, un es pat reizēm atrodu laiku uz tā uzkāpt.
A pakaļa man nav resna :P
Labi, tātad aizliedzam datorus, šahu, grāmatas un dambreti. Jo tie visi audzina resnus vēderus. Nemācam lasīt, atgriežamies pie senās Spartas audzināšanas principiem - veselā miesā vesels gars...

Nu grāmatu gan var lasīt jebkādā pozā. Mana mīļākā grāmatlasāmā vieta bija uzrāpties ābelē un ērti ierīkoties žaklē. Plus vēl, ka papīrdrukas darbu un elektronisko tekstu lasīšana tīri tehniski notiek atšķirīgi - citādas redzes iemaņas.

Šī atšķirība nolīdzinās. Domāju, ka Kaža varēs ābelē lasīt plaukstdatoru :) Kā es to daru autobusā.
Par tām redzes iemaņām - var sīkāk? Salīdzinot akmens plākšņu/papirusa tīstokļu/papīra grāmatu/elektroniska ekrāna lasīšanu un akcentējot trešā veida Priekšrocības?

Papīra grāmatu ir vieglāk šķirt un var acumirklīgāk uztvert lielus teksta laukumus; tātad pirmkārt tā lasāma ātrāk, otrkārt - smadzenes aktivizējas citādi. Datorrakstu es lasu prātīgi, grāmatas - gudri, vienā gadījumā tā ir apziņa, otrā - apziņa + zemapziņa.

Nez, man abos gadījumos lasās vienlīdz ērti. Varbūt tev jāpadomā par kvalitatīvāku displeju un piemērotāku fonta izvēli?

Man ir kvalitatīvs monis, bet lielus teksta apjomus datorā nepatīk lasīt vienalga. Nepatīk, un viss. Kā arī - virtuālā vide pieradina pie fragmentētiem tekstiem, pie iespējas lēkāt pa saitēm, līdz ar to rodas grūtības monolīta teksta uztverē, kas nekad nenotiek ar grāmatām.

Kā cilvēks, kas bijis spiests studējot apkrauties ar kaudzi grāmatu, lēkāt starp monogrāfiju atsaucēm, fragmentēt tekstus pats un no fragmentētā kompilēt ko savai domai atbilstošu - nevaru monolītismu kā Priekšrocību uztvert. Ja runa nav par dāmu romānu vai pasaku par Vistiņu-Raibīti.

Nē. Es pieņemu, ka tu kā vīrietis nemaz nemāki lasīt tā kā es :D

Pfff. Sieviešu šovinistu čūska.

Nē nebūs labāk, bet datorspēle no citām spēlēm atšķiras ar to, ka nav jāblenž ekrānā.

A blenzt uz šaha galdiņu ir Daudz Labāk? Vai blenzt Kapteiņa Granta Bērnu lappusēs?
Izmantojot datorienaidnieku terminoloģiju - "truli blenzt kvantu fizikas grāmatā " :)

blenzt uz šaha galdiņu vai spēlēt monopolu neelektroniskā veidā ir daudz labāk, tāpēc ka pretī ir dzīvs cilvēks un pie viena var pilnveidot saskarsmes iemaņas, nevis grimt autismā.

Aha, tagad man pretī ir bezdveseles elektronu mudžeklis, kuru sauc "lavendera" un ar saskarsmes iemaņām šim čatam nav nekāda sakara, ja?

Tev pretī ir virtuāls tēls, alternatīvā personība. Par mani kā mani tu neko daudz nezini. Turklāt es esmu precīzākais piemērs tam, kā interneta pļāpa reālajā dzīvē sēž un klusē kā zivs, piesardzīgi ieturot zināmu distanci no cilvēkiem.

Un tu tā atdali sevi no tā, ko te raksti? Divas dažādas personības?
Par otro tēzi - tātad tu esi piemērs tam, ka dators palīdz socializēties un kontaktēties.

Internets paplašina paziņu loku un mobilais dod sasniedzamību. Bet, kad tā visa nebija, manā dzīvē bija vairāk sarunu, pieskārienu, kopīgas dziedāšanas, blēņu un piedzīvojumu.
Bet lielāko daļu BĒRNU (mēs sākām par bērniem!) interesē nevis sociālie kontakti, bet spēlītes, spēlītes un spēlītes. Līdz trulumam.

Emmm.... Klau, a ko tu zini par trulumu tādās spēlēs kā Civilizācija, World of Warcraft utt?
Online multiplayer role playing tev ko izsaka?

he! tas ir angliski! nav godīgi sist man pa izglītības sistēmas traumētajām vietām!

Latviskas datorspēles zinu tikai Latvenergo veidotos kvestus par elektrodrošību - un tur nekā trula ar nevaru saskatīt.
Bet viens skaidrs - spried Pujāta līmenī - nepazīstu, bet nosodu.

Nu zini, man viens labs paraugs dzīvo tepat netālu - 12 gadu, sēž pie datora augām dienām, resns, puņķains, līkām kājām, pērk krutās datorspēles par pārdesmit latiem un tik vālē.
Šī lieliskā orientēšanās tehnoloģiju pasaulē viņam netraucē pa ceļam no mājām apkrāsot sienas, lauzt stadiona solus un zagt veikalā.

Tā ka savu Pujātu labāk pietaupi citai reizei :PPP

Un man ir ap simts paziņu, kas lielu daļu sava laika pavada pie datoriem - un ir slaidām kājām, gudri, daži pat dzejoļus sacer, ar cigun nodarbojas. Un nezog veikalos (es ceru).

A jūs izkaujaties!

Nu labi, lai neaizietu marasmā (un tāpēc, ka man šodien arī jāstrādā), es gribētu rezumēt: nav labi, ja bērnam, īpaši bērnudārza vecumā, sēdēšana pie datora aizstāj cita veida nepieciešamo attīstību. Zīmēšana ar datorprogrammu bērnam nevar aizstāt zīmēšanu ar roku, tetris - veidošanu no plastilīna, monstru šaušana - rāpšanos kokos un spēles ar bumbu. Arī burtus vieglāk var iemācīties, tos aptaustot, nevis bīdot ar peli vai spiežot uz tastatūras. Ja teļļuku būtu ieteicams skatīties ne vairāk kā stundu dienā, tad datoru arī ne vairāk, drīzāk pat mazāk!
Tavi simts paziņu nav sēdējuši datorsalonos no pirmās klases, tā ka viņiem arī emocionālajai attīstībai pieticis laika un dzīvi viņi ir redzējuši "dzīvajā", nevis datorizētās bildītēs.

+1

ak vai cik baisa perspektīva -
Man likās, ka vajag iemācīt spēlēt futbolu.. un hokeju vai lasīt grāmatas vai kaut ko tādu..:)

Vot tikai par hokeju nevajag. Hokeja fans kā sabiedrības paraugs, man uzdzen šermuļus.

Roze tak teica - iemācīt spēlēt hokeju! Fani jau nemāk spēlēt, viņi tikai pūst māk, tur tā probza :)

Domā, ka vidējā hokejista intelekts un emocionālais briedums kardināli atšķiras no viņa fanu līmeņa?

Aj, mako..
visi puikas grib spēlēt hokeju....

un pēc tā, ka visu pagājušoziemu es vārtos stāvēju (tiesa bez slidām).. man arī liekas ka hokejs ir forši.. un kā Barbija rīkojas ar nūju - vispār - elegances kalngals.

bet nu - es nerunāju par lielo sportu.
es runāju, ka bērniem ir jānodrošina viņu vecumam atbilstošas fiziskas aktivitātes

Par to nav šaubu. Un normāls bērns, kuram no mazotnes nav dīkuši - "Neskrien! Nelec! Nedauzies! Vai tu vari brīdi palikt mierīgs!" sevi ar fizisko aktivitāti nodrošinās.
Ne jau par to runājam.
Galvenais bērnu aktivitātes ierobežotājs ir vecāki.
Pats jau ar neesmu bez vainas, kad nesen Kaža kārtējo reizi nogāzās no kastes virtuvē, uz kuras mīl ar kājām nostāties - noteicu - ka nedrīkst uz tās kastes stāvēt izslējies! Bails tak, ka nositīsies.
Kaut kāds balanss jāievēro.

nu ja nu. hokeju, futbolu, ta kaut vai gurķus vai tautas bumbu...

Un ko tu iemācīsies spēlējot šīs spēles? Kā pareizi aizmest bumbiņu? vai nav labāk internetā izlasīt jaunākās ziņas vai arī atklājumus kas mainījuši cilvēku dzīves?

4 gadu vecumā?????

Tad par kādu sportu mēs varam runāt vispār. Tā ir spēlēšanās nevis sportošana...

speleet hokeju nevis fanot :D

Jā, i dabūt pa galvu ar ripu tā, ka tik hokejs vien prātā būs, jo nekam vairāķ tur vietas nebūs.

zini labaak taa neka vazaateis pa ielaam poteeties/dzerstities kauties - whatever .....

Tas gan...

Tu ko? Kā tad Tu iztiki bez datora? Pareizi - jālasa vairāk grāmatas, jādomā par to, ka arī citi līdzās ir cilvēki. Un ne jau bērniem vien ir problēmas!

Mīlīt, es pie datora apsēdos 8. klasē. Universitātes Skaitļošanas Centra pagrabā, programmēšanas nodarbībās skolniekiem. Un jau pirms tam ar programmējamo kalkulatoru niekojos.
Un atšķirību starp grāmatām un tekstiem uz displeja neredzu. Ne jau papīrā un tintē ir atšķirība, bet tajā, ko lasi.

Nu šai jautājumā atļausiet jums nepiekrist!
Kaut arī interneta tagad ir pieejami visdažādākie manuskripti, taču nevar salīdzinat to sajūtu, kas rodas kad esi nosēdies pie kamīna ar grāmatu rokā un lasot tekstu monitorā. Divas dažādas lietas!
A par datoriem... vienkāršāk ir nopirkt bērnam datoru un pieslēgt internetu- būs miers un klusums mājās, neka pašam ņemties ar viņu- lasīt grāmatas, mācīt rotaļas, spēlēt spēles.
Paši esam slinki.

Vo. Un ja datora nebūs, tas neko nedos, ja nerotaļāsies, nespēlēsies un neveltīs laiku bērnam - tad tukšumu aizņems lietas, kas desmitkārtsliktākas par datoru.

Uz to mums atkal jāiedzer! :)))

nākotnes bērni

pieņemu, ka diskusija ir izsmelta, bet gribēju iedot savu artavu.

man ir dators no 9 gadu vecuma (tagad ir 24), kas pats par sevi nav slikti un datori doreiz bija tādi, ka vajadzēja "prātu", lai iedarbinātu spēlīti un izdomu, lai iemācītos to spēlēt. (Tēvs atnesa mājās, piemēram, Prince of persia un teica: es par to spēli neko nezinu, palaist nemāku un kā jāspēlē ar nezinu). Nu tad mēs spiedām visu reizē līdz izkristalizējās kas ir kas.. tā laika spēļu atkarība -> tuvu nullei. spēles bija intelektuālākas un kad zaudēji, tad game over, sāc no pirmā līmeņa, kas protams uzdzen besi un tā vietā gāju labāk futbolu pagalmā padzenāt.

pirmās atkarības: kolonizācija un vēlāk civilizācija 2 (par laimi civ1 palaidu garām).. tālāk sekoja jau grafiskās spēles.. warcraft, starcraft, diablo utt. pirmās šaušanas.. doom, quake, duke nukem 3D utt.. un hereos.

nākamais atkarības līmenis: nesenās pagātnes spēles.. fallout 2 un citas RPG.. falloutu var iziet 24h izdarot visu kā plānots :),

nonākam līdz mūsdienu atkarībām:
MULTI-PLAYER un MMRPG, Call of Duty, Battlefield 1942, World of Warcraft un, protams, nemirstošais counter-strike. "Bliezties" pret dzīviem cilvēkiem, nevis pret AI dod reālu kiku un rada atkarības virsotni. InGame čats, brālības, draudzības ārpus spēles.. totāla spēles detaļu pārzināšana un apspriešana pie pusdienu/vakariņu galda un alus.

--

man pēdējo atkarības daļu kontrolēt ir visgrūtāk, jo spēlēšana notiek ar dzīviem cilvēkiem pret dzīviem cilvēkiem, tādēļ draudzenes spiests un pats pie prāta nedaudz atgriezies es esmu atteicies no spēlēm (filmas un seriāli vēl man karājas kā neglābjama laika kapsēta).

pam pa ram, nonākam līdz secinājumiem jeb mana viedokļa šajā jautājumā: ja es, mazs bērns, tiktu iemests tikai pēdējā datorspēļu attīstības fāzē, tad mana atkarība būtu jāārstē slimnīcā kā pašreiz 80% bērniem un jauniešiem. 6 gadīgs bērns dzīvojas pa interneta kafejnīcām un ja pajautāsi kas viņam vispār dzīvē visvairāk patīk, basketbols, peldēt, saldējums.. atbilde būs: GTA.

neizmērojama atkarība tik mazā vecumā.. kolēģe priecājas, ka bērnam kaut kas rada prieku un ka viņš māk "darboties" ar datoru savā vecumā.

saviem bērniem, ja es varētu, arī televizoru izmestu pa logu un vasarās sūtītu uz skautu nometni, lai iemācās ugunskuru iekurināt. vot.

Te mēs esam norobežojušies un ieciklējušies veinā lietā. Vai dators ir tikai spēles? Manuprāt uz viņa var darīt daudz vairāk.
A kas mainītos ja nebūtu datoru? Tikuntā cilvēki kļūtu par fanātiskiem līzjutējiem piem. kāam sporta veidam, un viņu dzīve sastāvētu tikai un veinīgi no domām par sportu....

nēnu, dators ir arī enciklopēdija un ota, bet traki reti.

un, protams, piekrītu.. mūzikas "atkarības", ģērbšanās utt attiecībā pret elku/iem.. galu galā viss var būt slikts un viss varbūt labs pareizās devās, bet kurš noteiks to devu?

es pavisam negribētu savus bērnus ierobežot un šo "kontrolēto" audzināšanu jebkurā gadījumā piekoptu tikai līdz 5-6 gadiem.

galvenais jau bērnam piedāvāt iespējas, tad jau viņš pats izlems, kas patīk un nepatīk. un varbūt arī jāļauj kļūdīties.

bet diskusija jau ar to arī sākās.
ar to, ka četrgadīgs bērns vēl neizrāda interesi par datoru:))

Protams, jo no kļūdām mācās visvairāk. Tas no personīgās pieredzes. Bet arī ļoti lielu iespaidu atstāj paši vecāki. Ja piemēram tie vakarā vēlu atnāk no darba mājās un bērns redz, ka tie sēž tik pie tv- tas nedod bērnam nekādu stimulu vispār domāt par ko citu. Jo nejau bērns ir vainīgs, bet gan tas kas viņu audzina.

PSC! Tā jau tas ir bijis un veinmēr būs. Vieglāk ir noliegt nevis pieņemt. Man pašam dators ir bijis, ēm, Mako labāk zināms. Protams, es atnākot no skolas varu skatīties fimla utml. lietas, kur rādās sievietes dēļ kurām dažām ir jāarsejas slimnīcās, bezgala saasinātas istuācijas seriālos utml. kas nemaz nelīdzinas dzīvei. Vabrūt labāk tomēr ir pieņemt jaunās tehnoloģijas, jo tas tomēr attīsta cilvēkus. Tu vari uzzināt daudz vairāk noderīgu lietu īsākā laika posmā, uzzināt ko tādu, ko citi, khem, noliedzēji manā vecumā pat nav iedomājušies. Vai tas ir slikti? Protams, jūs varat noliegt manu viedokli, ka tas nav objektīvs, jo pats vēl peideru pie šīs kārtas ko jūs aprunājat, bet nu spriežat paši..

Eu Tu, prātvēder. Saķīlē savu žurni tā, lai tur var komentārus ierakstīt un tikai tad raksti par darba meklējumiem.

Darba galvenie nosacījumi:
Kur Tu dzīvo? pareizā atbilde -Jūrmala

Vai māki vadīt automašīnu? pareizā atbilde - jā, it īpaši ja 2x dienā ir jāiedzen ūdenī trileris. Pa pilsētu nav jābrauc, tikai ar treileri klubā.

Vai māki vadīt ūdensmotociklu? pareizā atbilde - jā, tūlīt gatavojos nokārtot tiesības.

racoon@banda.lv

Žurnālis jau tā ir saķīlēts. Nē, šāds peidāvājums mani nesaista. Paldies par intereses izrādīšanu :)

Nu ja.. manupraat.. staasts jau nav kar kompi.., bet par atkariibaam.. no DAJEBKAA.., un .. iemesls jau tur nav datoraa vai narkotiku/alkohola blakusesamiibaa, . bet attieciibaas un attieksmee..
.. un atkariibas jau visas ir tikai sleepshanaas no reaalaas dziives.., kaadu citu.., sevi iesaistoshu lietu mekleejumi, kad nav jaaiesaistaas kontaktos ar aareejo pasauli..
.. kompis nav nekas slikc.., tikai tas jaasameero ar realitaati un funkcioneeshanu tajaa..
. sorryy.., taa es domaju...