Te panesusies mode savas attiecības ar alkoholu nodefinēt. Nu tad arī mani 150 grami:

- Brendijs - vienmēr un visur. Un daudz. Vēlams Atlantis.
- Konjaks - dārgs, maita, citādi sk. brendijs.
- Rums - jā, ja tumšais un stiprais. Casino, piemēram. Bacardi u.c. 38% un gaišie nav rumi. Johoho uz miroņa lādes bez 50% nesanāk.
- Šņabis - ne pārāk - var Asiņainajā mērijā vai ledusauksts ar marinētu pipargurķīti. Vai skrūvē ar kolu vai fantu vai sulu. Lai garšu nosistu.
- Vīns - pļuktvasers. Uz mani kā alkohols neiedarbojas. Karstā laikā sarkanvīns ar ūdeni un ledu - kā limonāde.
- Kandža - ui, veselība dārgāka. Lai gan Ragaciemā pirms gadiem pieciem dzina lielisku kandžu, kas ar speķīti, ķiploku un rupjmaizi lieliski gāja iekšā. Un galva nesāpēja otrā dienā.
- Alus - hmmm... Slāpju remdēšanai un pirtij. Vēlams tumšais. Užavas vai Bauskas. Jo biezāks, saldāks un tumšāks - jo labāk. Un lai garšotu pēc rupjmaizes. Bet neesmu alusfans, kas var desmit kausus vakarā izsūkt.
- Absints - neesmu dzēris, spriežot pēc apraksta - neinteresē.
- Liķieri - saldumu vietā. Olu liķieris, krējuma liķieris kafijā piena vietā... Bet tas ir našķis, ne dzēriens.
Kas vēl nav pieminēts? Jaunības dienu kokteiļi - šampanietis ar Moku, šampanietis ar balzamu? Citu jau neko Rīgas bāreļi nepiedāvāja... No tiem laikiem pārliecība, ka ar šampi var sajaukt dajebko un uztaisīt kokteili.