Kaut kā ienāca prātā - mans pirmais auto. 1982. gada Opel Ascona. Pilnīgi lillā krāsā - gaiši lillā - neesmu daudz tādas krāsas mašīnas uz ielām redzējis...
Sāpīgā vieta bija durvju slēdzenes - atslēgu saišķī nēsāju aizdedzes atslēgu un trīs dažādas atslēgas - bagāžniekam un durvīm. Reiz divas slēdzenes no durvīm bija saplīsušas (abas labajā pusē), bet bija Līgo vakars un vajadzēja tusēt. Braucām uz Ogri, kur bija lielizmēra brīvdabas koncerts. Bet durvis ta aizslēgt nevar!
Labi, ka bija čoms - kad es noparkojos, viņš piebrauca tik cieši labajam sānam, ka durvis vairs atvērt nevarētu. Noballējāmies - un atpakaļ braucot, ap sešiem no rīta pie Rīgas Domes (uz Valdemārenes) man apgriezās šāles un noķīlēja motoru.
Ak, jautrie 90-tie...

Spriežot pēc zāļu daudzuma skapī, mūsmājās dzīvo vai nu bars slimnieku, vai arī hipohondriķu leģions. Vismaz pāris kilogramu tablešu, smēru, mikstūru - četru kurpju kastu tilpumā. Un visas zāles ir lietojamas - nesen tika veikta revīzija, un izmestas tās, ar notecējušu derīguma termiņu.
Termometri vien ir vismaz trīs.

Pie jūras - laikam ne jūlijā, bet drīzāk uz rudens pusi, cik var spriest no personāžu mēteļiem. Fotografēts kaut kur ap divdesmitajiem gadiem, palūkojieties uz dāmu cepurēm - 30-tajos tādas vairs nenēsāja.
( ... tālāk ... )

Uzgāzušies rudens darbi. Kaut nu rīt-parīt būtu saulīte vai vismaz nelītu.
Jāpļauj zāle, jāvāc kritušie āboli un plūmītes, jātīra rensteles...
Varbūt kāds vēlas svaigā gaisā pastrādāt? Bonusā - pirts vakarā un gan jau kaut ko garšīgu izdomāsim.
[UPD] - njā, milzu atsaucība....