| Nu ko, papriecājaties par ziemu drusku, pirms pavasaris sāksies. Man jau šāds vēss, sauss laiks patīk labāk kā apnikušās lietavas. Bet vakar gan man likās, ka gals klāt. Stāvot uz Brīvības ielas ietves, acīs izmisums un apziņa - paspersi soli un gāzīsies. Labi pamanīju, ka ietves ir slīpas uz brauktuves pusi - stāvot nekustīgi, kājas pašas slīd pretī autobusu riteņiem. Un kur bija visi Rīgas sētnieki ar smiltīm vakar? Gulēja, vai? |