Aiz loga tumsā zied ievas - smaržo... Vardes jomkā kurkst kā trakas - un pāri visam ik pa brīdim balta zibeņu atblāzma, kā kāds nakti ar zibspuldzi mēģinātu iemūžināt. Atvēru logu, lai ievu smarža un svaigais gaiss guļamistabā ienāk.... Jāiet laikam man ar gulēt.

Pamodos no bliikska. Aiz loga - balts kokteilis no udens un krusas gaazas kaa no mucas. Elektriiba pazudusi - nez, visam ciemam vai tikai mums?
Nupat pieklusa viss un debesiss saak attiiriities.