Tā kā neviens nevēlējās savu svētdienu veltīt arhaiskam fiziskam darbam svaigā gaisā - zāģēju lepnā vientulībā. Nekas, man derīgi - mož kādu kg liekā svara nodzīšu.

Sūdu :( Pēc pusstundas darba, zāģis noslāpa un nelec vairs. Un spararats griežas aizdomīgi viegli. Acīm redzot kāda sasaiste starp motoru un spararatu noplīsusi. Vai tur ķēde, zobrats vai siksne - suns viņu zin. Rītvakar viens čoms solījās iebraukt - palūkoties. Nemāku es motorus ķīlēt.
Nolāpīc!!!!