Ziemassvētki no vienas puses izdevušies - cepu pīrāgus, piparkūkas, cepeti, vārīju sarkanvīnu, dalījām smukas dāvanas, kas ne ķeksītim, bet no sirds pirktas.
No otras puses - kazjamaksis saslima. 39,3 t. Neko daudz jau nesūdzas, miegaini sārtiem vaigiem... Bet nepatīkami - pirmo reizi pa šo laiku redzu mazo tik slimu... Būs jau labi. Jābūt labi.

Ja cepot pīrāgus, paliek pāri sagriezta pīrāggaļa ar sīpoliem un pipariem, tad to var sajaukt ar majonēzi un sarīvētu sieru, uzlikt uz maizes un cept cepeškrāsnī. Ņamma.

Izbraucu uz bodi. Atgriežoties sāka tā snigt... Lielas, baltas, ne pārslas - lēkšķes krīt no gaisa tik biezi, ka neko nevar redzēt tālāk kā metrus desmit. Braucu caur putenim ar 30 kmh ātrumu. Un tas mani paglāba no tikšanās ar vīriem dzeltenzaļajās vestītēs, kas stāvēja tur, kur parasti visi nesas ar 80 kmh pie atļautajiem 50.
Bet dīvaina sajūta - kā kāds maisam galu būtu pavēris. Baltie Ziemassvētki, poņimaješ.