Nu i nafig es uz darbu atvilkos? Jēgas nekādas, tik biedēju kolēģus ar savu bezmazvai paģiraino paskatu. Izdomāju, ka tā būs gripa.

Dīvaini...
Līdz kādiem 15.00 miru nost. Acis sāpēja, galva smaga, pat šilierējās kaut kas acu priekšā...
Bet tad pēkšņi stāvoklis uzlabojās, ap 18.00 biju normas robežās, a atbraucis mājās, sajutos spēkpilns un vesels. Noliku putnelis gulēt (šamā sev atklāja V.Suvorovu un līdz 3.00 no rīta vakar lasīja "Выбор"). Un izkurināju divas krāsnis mājās, uzvārīju suņam ēst, Wolfenstain divus līmeņus uz urrā izkāvu... Kā tāds gurķīts. Nu - vai nu rīt nepamodīšos (tā mēdzot būt - uz nāvi slimie pirms sprāgšanas atjēdzoties, ij esot žirgti un darbīgi), vai arī būšu izveseļojies....