ha ha ha:))))

[ nu varbūt saprati kāpēc es ta:)))

Toties tas kantoris, uz kuru es darba sakarā zvanīju, gan laikam sestdienā nestrādā. Bēeeee...

Pievienojos.

Nu tev kā vēsturniekam būtu jāzina, ka piederība jūdaismam nav etniskā piederība. Es kā veterinārs varu izpalīdzēt ar skalpeli ij spirta lāsi, tad izdīc maniakālajam kokos kāpējam to plāceņmicīti, ierodies birojā, paziņo, ka tu esi īstenticīgs sefards ij ar peisakainajiem aškenaziem tev nav nekā kopīga, izņemot aizliegumu 6dienās kustināt pakaļu, ij uzjautā bosam, kāda tur bija tā Strāsbūras tiesas adresīte. ;)

Tik ljoti (liidz skalpelim) man tomeer negribas buut hebrejam :)

Varu pastāstīt ko nozīmē sabats (šabats ivritā) Izraēlā. Sākas viss ap pulksten 5iem (saule tur riet baisi ātri) piektdienā. Stundu pirms tam visi vēl tusē par veikalie - sapērkas rijamos. Pēc pulksten 5iem palēnam sāk pazust automašīnas no ceļiem - sākumā sabiedriskais, pēc tam personiskās mašīnas. Principā, ap 7iem pa viņu centrālajām ielām var iet kautvai pīpojot un spļaujot debesīs - ja rodas vēlme arī nosnausties. Cilvēki uz ielām nav daudz, jo vairākums atrodas sinagogā. Ap pulksten 8-9iem tiek ieturētas KATRĀ mājās sabata vakariņas. Tiek dzerts vīns, daudz ēsts, runā par bērniem (kādi panākumi skolā, kā uzvedas utt), tad par vecākiem un tad jau par gešeftiem un arīdzan bikucīt palamā politiķus. Interesanti, ka nevienā momentā netiek atskaņota mūzika vai skatīts televizors (80% gadījumos) - sabatā nedrīkst spiest ne uz kādām podziņām. Gaisma un citas elektriskas uzpariktes ir pa dienu ieprogrammētas un viss notiek automātiski. Ak jā, 99% veikalu tiek aizvērti ciet - paliek vaļā tikai musulmaņu lavkas - jamiem nospļauties uz sabatu.

Sestdien visi izguļas. Riktīgi. Ja radi vai draugi nedzīvo pārāk tālu, tad dodas ciemos. Ja nē, tad vienkārši neko nedarot tusē pa māju. Tiek daudz ēst un vispār cilvēki relaksējas, atpūšas. Ap pulksten 5iem sāk iet transports un atsākas tuss. Principā vairākums dodas uz tirdzniecības centriem (viņus tur sauc angliski par shopping mall). Jaunieši vienkārši pastaigājas pa vietējo rajonu vai arī dodas uz diskotēkām. Principā sestdienas vakari Izraēlā ir mūsu piektdienas vakars. Tā visi ietusē līdz kautkādiem 23iem un dodas mājās. Jo svētdien no rīta atsākas darba un mācību nedēļa.

Protams, šis stāsts attiecas uz pusreliģiskajiem ebrejiem. Nereliģiskie - tādu ir ļoti maz - cenšas kaut nedaudz ievērot tradīcijas, bet tomēr mierīgi klausās mūziku, skatās TV, tusē:) Savukārt ortodoksiem viss ir vēl trakāk - viņi sēž vislaik sinagogā un apmētā ar akmeņiem privātās mašīnas kas braukā apkārt pa retu reizi. Ātrie, policija un ugunsdzēsēji strādā normālā režīmā:).

Tā kā padomā, MaKo, vai tik tiešām tu gribi būt hasīds:)

tādi jau ir tie žīdi..