Jau vairākus gadus te vienā te otrā vietā lasāmas žēlabas, ka elektroniskie teksti, datoru displeji nesalīdzināmi sliktāki ir par papīra grāmatām. Iedvesmojies no karmabanda posta, drusku paprātoju...
Iedomājieties to jauko sajūtu, kad pirkstos birst okera pikucis, atstājot uz alas sienas vēstījumu par lieliskajām medībām, degoša zara dūmu smarža kairina nāsis. Un visa cilts paaudzēm skatīsies uz šo sienu, varbūt tavs mazdēls papildinās ainu ar dažām skopām ogles līnijām...
Zem tēlnieka kalta drūp cietais akmens, granīta stēlu pārklāj rakstu zīmes. Akmenī cirstas domas, likumi - tikpat nemainīgi kā pasaule apkārt.
Cik padevīgi zem irbuļa padodas māls. Ķīļraksta rindas pārklāj plāksnīti, sastingstot nākošajām paaudzēm. Un kā klakst sakaltušās plāksnītes, kārtojot tās bibliotēkā...
Papiruss čaukst, pārklājoties hieroglifiem, aiz niedres irbuļa paliek melnas un sarkanas pēdas. Smaržo pēc Nīlas dūņām , kas auglīgi katru gadu pārklāj Ēģipti.
Ātras otas kustības izveido ideālu hieroglifu uz zīda. Rakstība ir māksla, kas vērtējas vienlīdz ar zobena mākslu - bun bu iči - otas un karavīra ceļš ir vienots.
Zem mūka pirkstiem celles puskrēslā uz pergamenta veidojas kārtējais nodaļas sākumburts, maza ainiņa pa ceturdaļlappusi. Jau otro gadu viņš pārraksta Svētā Augustīna domas, iedziļinoties tajās tā, ka tās kļūvušas par paša domām. Un grāmatai ir zelta vērtība - bibliotēkā to pieķēdēs pie galda ar izturīgu ķēdi, lai nerastos kārdinājums.
Un tad nāk Gūtenbergs. Grāmatas pārpludina vispirms Eiropu - un tad jau visu pasauli.
Un Berelis priecājas, ka grāmatu var pazaudēt aiz skapja, apliet ar zaptsūdeni, pakošļāt tās stūri,ielocīt lapu, aizdot draugam bet galvenais, noglaudīt un izlasīt. Bet elektroniskajam tekstam esot būtisks trūkums — nav iespējams just to burvību, kāda baudāma, pāršķirot lapu ar pirkstu.
Bet kā ar elektronisko tekstu burvību - peles sajūtu labajā plaukstā, teksts pārtinas uz leju, paklausīgi sekojot rādītājpirksta nemanāmām kustībām uz peles ritentiņa. Taustiņu klaboņa istabā, monitora gaismas atblāzma uz rakstītāja sejas. Iespēja komentēt tekstus, sarunāties - kā Luters uz Gūtenberga Bībeles malām sarunājās ar Dievu.
Manā mājas bibliotēkā ir diezgan daudz grāmatu - viena istaba tām atvēlēta. Bet pēdējā gada laikā es arvien vairāk grāmatu lasu elektroniski no plaukstdatora ekrāna. Lasu, braucot sabiedriskajā transportā - smalkās teksta rindas uz nelielā četrstūra paklausīgi pārtinas lapu pēc lapas, sekojot vieglam īkšķa piespiedienam. Grāmatu skaits neierobežots - www.lib.ru vēl visa nav izlasīta.
Varbūt pēc gadiem desmit-divdesmit būs jauns domu un ideju nodošanas veids. Varbūt rakstu zīmes tiks projecētas uzreiz apziņā - bez palīgmateriāliem - displeja, papīra vai papirusa.
Un būs kāda jauna burvība.
Jo galvenais jau nav veids, kādā domas nodod tālāk. Galvenās ir domas. Iespēja tās fiksēt un nodot tālāk.
Bet veidam, kā tas notiek - rodas arvien jauna burvība. Gan jau ka elektronika nenogalinās papīra grāmatas - kā papīra grāmatas nenogalināja kaligrāfiju uz zīda.